Dienas kārtībā — sagatavotība gāzes izraisītas avārijas situācijām
Sagatavotības vingrinājumi avārijas situācijām ir svarīgi gāzu piegādes procesā, sniedzot drošību tiem, kuri ikdienā strādā ar gāzi, kā arī citām iesaistītajām personām. Tā izpaužas kā avāriju novēršana un kaitējuma mazināšana.
Strādājot ar tādām potenciāli bīstamām vielām kā gāze, jums jāzina, kā rīkoties avārijas situācijās. “Mēs ražojam un izplatām dažādas gāzes, un, diendienā rīkojoties ar gāzi, ir ārkārtīgi svarīgi vienmēr būt gataviem avārijas situācijām,” saka Jans Einars Gjerde (Jan Einar Gjerde), AGA rūpnīcas vadītājs Tjeldbergodenā, pa kuras vārtiem katru dienu gada garumā izbrauc gāzes autopārvadātāji.
Negadījuma simulācija ar autocisternu
“Ļaunākais scenārijs” — autocisternas un vieglās automašīnas sadursme, bērni, kuri jāevakuē no skolas un bērnudārza, kā arī citi ievainotie. AGA organizētais sagatavotības vingrinājums bija iespaidīgs. “Mēs radījām avārijas dienestiem ļoti reālistisku scenāriju,” stāsta iniciators J. E. Gjerde un turpina, “notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, policija un tehniskās palīdzības dienests, un neviens nezināja, kāda gāze ir autocisternā. Šādos gadījumos ir svarīgi sazināties ar gāzes piegādātāju un noskaidrot vajadzīgo informāciju, lai zinātu, kā pareizi rīkoties.”
Svarīgi sagatavoties negaidītām situācijām
Sagatavotība joprojām ir aktuāla darba kārtībā, it īpaši — pēc traģiskiem notikumiem. Taču, kad notiek nelaimes gadījums, ne vienmēr pietiek ar rakstveida plānu un procedūrām. Krīzes situācijās bieži ir jāimprovizē un zibenīgi jāpieņem pareizie lēmumi, tādēļ vingrinājumiem ir jābūt praktiskiem un reālistiskiem. Ja palīdzības sniedzējiem sagatavotība nav kļuvusi par paradumu, var tikt radīti nejauši upuri. “Mēs gatavojamies visām situācijām, kurām nevajadzētu atgadīties,” stāsta AGA drošības konsultants Kajs Arne Trollerūds (Kai Arne Trollerud). “Kad notiek avārijas situācija, svarīgi, lai tie, kuri ierodas notikuma vietā pirmie, zinātu, kā rīkoties. Svarīga ir katra minūte — varbūt pat katra sekunde,” piebilst K. A. Trollerūds.
K. A. Trollerūds ir bijušais ugunsdzēsējs un uzsver šādu vingrinājumu svarīgumu:
“Sagatavotības plāni ir tikai tik uzticami, cik to vājākais posms. Ugunsdzēsības dienests spēj tikt galā ar vairumu “standarta” avārijas situāciju. Savukārt avārijas situācija ar gāzi krasi atšķiras no standarta nelaimes gadījuma, un praktiski nav gandrīz nekādas iespējas tai sagatavoties. Tādēļ ir ārkārtīgi vērtīgi piedalīties šādā vingrinājumā,” viņš uzsver.
Degošas gāzes dzēšanas simulācija
“Gāze nav joka lieta. Piemēram, daudzi cilvēki domā, ka skābeklis ir pilnībā nekaitīgs, taču koncentrētā formā skābeklis ir viena no degšanu veicinošām vielām. Tādēļ avārijas un glābšanas dienestiem ir jānodrošina iespēja apgūt dažādu gāzu izraisītu ugunsgrēku dzēšanu. Tas attiecīgi ļauj izprast, kā nodzēst uguni ar ūdeni, CO2 un pulveri. Jums ir jāsaprot, kā tas notiek praksē,” K. A. Trollerūds secina.
Kas ir sagatavotība avārijas situācijām?
Sagatavotība nozīmē “būt sagatavotam”, attiecīgi “būt sagatavotam noteiktai situācijai”. Sagatavotības vingrinājumus veic, lai nepieļautu avārijas situācijas vai ierobežotu to sekas. Sagatavotība ietver tehniskus, operatīvus un organizatoriskus pasākumus, kuri jāīsteno avārijas un glābšanas organizācijai avārijas situācijā, lai aizsargātu cilvēkus, materiāltehniskos līdzekļus un vērtslietas. Sagatavotības vingrinājumus veic gan avārijas un glābšanas dienesti, gan sabiedriskas iestādes, gan privāti uzņēmumi. Vingrinājuma sākumposmā organizācijas rīcībā jābūt rakstveida plāniem, kuros skaidri norādītas lomas, atbildības jomas un ziņošanas pienākumi. Vingrinājuma mērķis ir nodrošināt, lai darbinieki, kuri varētu tikt iesaistīti reālā avārijas situācijā, zinātu, kā rīkoties, kuru informēt, pārzinātu rīcības protokolus un līdz ar to spētu atrisināt situāciju vislabākajā iespējamajā veidā.
Teksts: Ingalill Sandal, Unni Bekkevold
Foto: HD Studio AS
