Šķidrā slāpekļa izmantošana jaunā ātriju fibrilācijas ārstēšanas metodē

Jaunajā ātriju fibrilācijas ārstēšanas procedūrā tradicionāli izmantotie radioviļņi tiek aizstāti ar šķidro slāpekli. Lai gan šī metode, ko sauc par ablāciju, ir zināma jau kādu laiku, šķidrā slāpekļa izmantošana “krioablācijā” ir salīdzinoši jauna. Šobrīd jaunās metodes rezultāti šķiet ļoti daudzsološi.

Ātriju fibrilācija (arī AFib vai AF) ir neregulāra vai ātra sirdsdarbība (aritmija), kas var izraisīt asins trombu veidošanos, insultu, sirds mazspēju un citas ar sirdi saistītas komplikācijas. Visā pasaulē AFib ir aptuveni 33,5 miljoniem cilvēku. Ātriju fibrilāciju izraisa elektrisko impulsu pārvades izmaiņas vēnās, pa kurām asinis plūst uz sirdi. Šie traucējumi parasti sākas divos sirds augšējos kambaros, precīzāk, ap četrām vēnām uz labo augšējo sirds kambari. Ablācijas mērķis ir nošķirt šīs vēnas elektriski no pārējās sirds. Šī procedūra ir atzīta par efektīvu ātriju fibrilācijas novēršanā līdz pat 80 procentiem pacientu.

Šķidrais slāpeklis sirds audu sasaldēšanai
Kriobalonu ablācija jeb “krioablācija” ārstē aritmijas tādā pašā veidā kā radiofrekvences (rf) ablācija, iznīcinot sirds audus, kas pārvada kļūdainos elektriskos impulsus. Krioablācija sākas ar katetra galā pievienotu balonu, kuram ir izlaists gaiss. Katetru pievada no cirkšņa līdz sirds apvidum, kur rodas aritmija. Kad balons sasniedz mērķa atrašanās vietu sirds labajā augšējā kambarī, katra no ietekmētajām vēnām tiek apstrādāta atsevišķi. Balons tiek ievietots vēnā un pēc tam piepildīts. Pēc tam balons tiek sasaldēts, izmantojot šķidro slāpekli. Ārkārtējais aukstums sasaldē sirds audus, un izveidojas neliela rēta. Pēc balona izņemšanas šī rēta novērš vēnā esošā anormālā ritma izplatīšanos uz sirdi.

Kriobalona procedūra atkārtotu ablāciju samazināšanai
Krioablācija ir jauna procedūra, kuru var izmantot kā efektīvu alternatīvu radiofrekvences ablācijai, kuras laikā audi tiek dedzināti, nevis sasaldēti. Salīdzinot ar šo standarta metodi, krioablācijai ir vairāk priekšrocību. Piemēram, krioablācija audiem rada mazāku kaitējumu, veidojas mazāk trombu un ir mazāks insultu skaits nekā audu dedzināšanas gadījumā, turklāt krioablāciju var veikt daudz ātrāk, jo visas bojātās struktūras var aptvert uzreiz kopā, nevis atsevišķi pa vienai. Īsāks procedūras laiks uzlabo pacienta drošību, jo pacients anestēzijas vai sedatīvo līdzekļu iedarbībai tiek pakļauts īsāku laiku. 2016. gadā veiktajā klīniskajā pētījumā par krioablāciju tika konstatēts, ka šī procedūra par 33 procentiem samazināja atkārtotu ablāciju skaitu, kas nozīmē, ka atkārtotas procedūras nepieciešamība pacientiem ir mazāk ticama. Šajā pētījumā pēc sākotnējās krioablācijas procedūras bija nozīmīgi mazāk ar kardiovaskulāriem traucējumiem saistītu hospitalizāciju, salīdzinot ar radiofrekvences ablāciju. Ar šķidrā slāpekļa kriobalonu terapiju ārstēti vairāk nekā ceturtā daļa no miljons pacientiem vairāk nekā 50 valstīs pasaulē.

Teksts: Izabella Kligere (Isabelle Kliger)
Attēli: Medtronic