Hēlijs nodrošina gan smadzeņu skenēšanu, gan LED apgaismojumu
Daudziem hēlijs asociējas ar krāsainiem baloniem, bet šim otrajam visvieglākajam ķīmiskajam elementam ir plašs pielietojuma veids, sākot no izmantošanas noplūžu noteikšanā un metināšanā līdz pat lietošanai nanotehnoloģijās un kosmosa dzīļu izpētē. Hēlijs tiek arī izmantots dažādu vispār zināmu tehnisku ierīču, piemēram, mobilo tālruņu, ražošanā.
Hēlijs ir ķīmiski inerta un nedegoša cēlgāze bez krāsas un smaržas. Šis ķīmiskais elements ir septiņas reizes vieglāks par gaisu — vieglāks ir tikai ūdeņradis. Hēlijs ir universāla gāze savu fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ. Piemēram, šai cēlgāzei ir zems blīvums, laba siltumvadītspēja, zems vārīšanās punkts un mazs atoma rādiuss.
Hēlijs aizsargā gan gaisa drošības spilvenos, gan metināšanā
Hēlijam gan gāzes, gan šķidrā veidā ir nozīmīga loma daudzos procesos un nozarēs. Hēlija gāze tiek lietota, piemēram, lai piesūknētu automobiļu sānu gaisa drošības spilvenus. Stūrē un informācijas panelī iebūvētajiem gaisa drošības spilveniem nepieciešamas tikai dažas sekundes, lai frontālas sadursmes laikā aizsargātu pasažierus, taču, ja automobilis apgāžas, lai novērstu galvas ievainojumus, sānu gaisa drošības spilveniem piesūknētā veidā jābūt daudz ilgāk. Hēlijs saspiestā veidā vai hēlija maisījumi vairākas sekundes spēj noturēt pastāvīgu spiedienu, aizsargājot automobilī esošos pasažierus.
Rūpniecības nozare, kurā hēlijs tiek patērēts plašos apjomos, ir elektronika. Hēlijs galvenokārt tiek izmantots ražošanas procesos un LED apgaismojuma pusvadītājos, datoros, automobiļos, mobilajos tālruņos un citās bieži lietotās elektroniskās ierīcēs. Šī gāze tiek lietota arī optiskās šķiedras ražošanā, un tā ir svarīga aizsarggāzes sastāvdaļa MIG un TIG metināšanā. Turklāt hēliju izmanto niršanas gāzu maisījumos, veicot darbus zem ūdens, un dziļūdens niršanā jūrā, kā arī elpošanai medicīnā. Šī cēlgāze tiek arī lietota, lai noteiktu noplūdes cauruļvados un cisternās.
Kosmisko teleskopu dzesēšana un audzēju noteikšana
Kriptogrāfija, kurā tiek izmantots hēlijs, veicina dažādus interesantus pētījumus un attīstības procesus, piemēram, spēcīgu magnētisko lauku izveidi daļiņu paātrinātājos, lai simulētu daļiņu sadursmes tieši pēc Lielā sprādziena, radot plašāku priekšstatu par Visuma sākotni un attīstību. Citas jomas, kurās tiek izmantots hēlijs ir kvantu fizikas pētījumi, smadzeņu izpēte, nanotehnoloģijas un kosmosa izpēte. Turklāt šķidrais hēlijs tiek izmantots arī optikas un jutīga mērīšanas aprīkojuma dzesēšanā no saules stariem izpētes satelītos. Šķidrais hēlijs (mīnus 269 grādi pēc Celsija skalas) ir aukstākā viela uz Zemes, un vienīgais dzesēšanas šķidrums, kurš ir pietiekami auksts, lai nodrošinātu metālu un sakausējumu supravadītspēju. Supravadāmības īpašības nodrošina magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iespēju, magnētisko kameru izpētes, kā arī pielietojumu visdažādākajās medicīnas jomās. Magnētiskie lauki un radio viļņi veic ķermeņa un audu iekšēju skenēšanu, un, lai pagatavotu magnētiskos vadus, kuriem piemīt supravadītspēja, tie jādzesē ārkārtīgi zemā temperatūrā.
Pieprasīts un vērtīgs elements uz planētas Zeme
Lai gan hēlijs ir otrais visizplatītākais elements Visumā, tā koncentrācija Zemes atmosfērā ir niecīga. Komerciāli pieejamais hēlijs galvenokārt tiek iegūts no dabasgāzes avotiem, kuri satur 1 līdz 7 hēlija tilpuma procentus. Ar hēliju piesātinātas dabasgāzes krājumi ir reti, un tie galvenokārt pieejami dažās Amerikas Savienoto Valstu daļās, Ziemeļāfrikā, Arābijas pussalā, Austrālijā, Krievijā un Polijā. Tā kā joprojām tiek atrasti jauni hēlija pielietojuma veidi un globālais pieprasījums pēc hēlija pieaug, hēlijs pamazām kļūst par vēl pieprasītāku gāzi.