Dāņu „dzelzs lēdijas” veicina metālapstrādes nozares izaugsmi

Sienas dreb un tērauds kūst. Visapkārt ņirb zirgastes. Sieviešu smēde (Kvindesmedien) Kristiānijā sākumā var izskatīties pēc kāda divdomīgas fantāzijas, taču darbnīcā valda profesionāla atmosfēra, bet pasūtījumu saraksts ir tik garš, ka vienkārši nav laika muļķīgām domām. Iepazīstieties ar dzelzs lēdijām – kalējām no Kristiānijas.

Trīs sieviešu smēdes izveidotājas darbības pirmsākumos. Fl. Dorte Eilenbergera, Šarlote Stīne un Gitte Kristensena.

Jauna pilsēta, kas vēl jāuzceļ

Sieviešu smēde atrodas Kopenhāgenas Brīvpilsētā Kristiānijā. Šo pilsētu radīja paši tās iedzīvotāji 1971. gadā, un klusās dienās šajā domas brīvības un putnu treļļu apņemtajā vietā var dzirdēt āmuru zalves un sajust pamatīgu koncentrēšanos uz darbu, kas virmo gaisā. Šarlote Stīne, Gitte Kristensena un Dorte Eilenbergera ir trīs sieviešu smēdes izveidotājas, un caur viņu rokām ir izgājis pamatīgs daudzums metāla, lai gūtu pašreizējos panākumus. Šarlote un Gitte stāsta par savu pieredzi.

No zaļas zāles līdz melnai dzelzij

Šarlote Stīne ir radījusi biznesa modeli sieviešu smēdei, kas ietver visu veidu pasūtījuma darbu izpildi un koncentrējas uz virtuvēm, baznīcu mākslu un Ņujorkas sienām.

„Kristiānija radās, jo mēs vēlējāmies uzcelt pilsētu, un pilsētai ir nepieciešami dažādi amatnieki. Tādējādi sievietes dabiski sāka nodarboties ar amatnieku darbiem,” skaidro Šarlote, kura dzīvo Kristiānijā kopš 1986. gada, ar diviem bērniem pašu celtā mājā. Iepriekš viņa daudzus gadus strādāja par dārznieci, taču iepazīšanās ar sieviešu smēdi radīja viņā interesi par tēraudu, formu un dizainu. Viņa apguva kalēja amatu Dānijas salā Bornholmā, un šīs zināšanas palīdz sieviešu smēdei radīt tādus specializētus produktus kā Ņujorkas sienas, virtuvju un baznīcu dizaina elementus pēc pasūtījuma.

Dorte Eilenbergera (Dorte Eilenberger) ir viena no trim sieviešu smēdes izveidotājām. Pašreiz viņa galvenokārt veic grāmatveža pienākumus.

Leņķi ir vissarežģītākie

Gitte Kristensena kļuva par kalēju negaidīti. „Man to piedāvāja, un šķita gana interesanti.” Viņa saskatās ar Šarloti, un šis skatiens abām liek atcerēties 1987. gadu, kad tas viss sākās: „Mana draudzene aizbrauca uz Indiju, un viņai bija vajadzīgs aizvietotājs. Tā nu es apguvu visu darba procesā,” viņa atceras. Gittei viss iepatikās jau no pirmās metināšanas reizes, un viņa to salīdzina ar šūšanu. „Cilvēkam ir jābūt tikpat mierīgam,” viņa stāsta. Šarlote turpina: „Visgrūtākais ir paša amata izvēle. Ir daudzi metālapstrādes meistari, un viņi specializējas katrs savā lietā. Mēs esam kalējas, un mūsu specializācijas ir estētiski pievilcīgi produkti. Pārējais ir apgūstams pamazām, darba procesā. Ar āmuru! Visi sīkumi ir precīzi jānostrādā, un tas padara šo darbu tik interesantu.” Gitte piekrītoši pamāj. „Ne jau metināšana ir sarežģītākais. Visgrūtāk ir pareizi izveidot leņķus.”

Pirmā metinājuma šuve satur visu kopā

Vairāk nekā 50 baznīcās visā Dānijā šobrīd ir Gittes Kristensenas (Gitte Christensen) pēc pasūtījuma radītie gaismas koki.

Pašsaprotami, ka darbnīcas panākumus nodrošina ideālu spārnots, ar spēcīgu gribu apveltīts dzinējspēks. Pienāk meitene ar violetiem matu galiem un parāda izgatavoto produkciju. Sievietes apstiprinoši pamāj. Šobrīd darbnīcā strādā 13 sievietes. Starp viņām arī vairākas mācekles. „Šī ir vienīgā smēde Dānijā, kur šāds darbs tiek veikts ar specializētu produkciju,” norāda Šarlote.
Šarlote runā par kaislību, kas ir visa dzinējspēks: „Koks mani atstāj vienaldzīgu. Pirmo reizi, kad metināju, man bija sajūta: jā, šī lieta ideāli atbilst manam raksturam. Tas notiek ātri. Kad sametini divas daļas kopā, tās arī paliek kopā. Darbs ar koku ietver tik daudz procesu, līdz iespējams sasniegt rezultātu.”

Mēs neesam īpašas tāpēc, ka esam sievietes

Sieviešu smēde pārdzīvoja pagājušā gadsimta 90-os gadus, kad citas smēdes tika slēgtas. Stāsta Šarlote: „Tā kā esam ciema smēde un radām savus unikāla dizaina produktus, mēs spējam strādāt ātri, un, pašas to neaptverot, devāmies biznesa piedzīvojumā, ar ko nebijām rēķinājušās. Mēs strādājām 50–60 stundas nedēļā,” viņa atceras.
Ne katru dienu izdodas atrast smēdi, kurā strādā tikai sievietes, taču viņas pašas to neuzskata par ko īpašu. „Mums nešķita, ka esam īpašas, jo esam kalējas. Par tādām mūs uzskata citi.”

Šarlote Stīne (Charlotte Steen) ir radījusi Egona: moskīta riteņbraucēja skulptūru, kas atrodas Rūdersdālas (Rudersdal) komūnā. Viņa vēlas radīt arī citus līdzīgus objektus, piemēram, parkos.

Cykelmyggen Egon (Egons: moskīts riteņbraucējs) un Zulu Awards

Šarlote iesaistās lielos projektos un cita starpā ir radījusi arī liela mēroga Egona: moskīta riteņbraucēja modeli sadarbībā ar dāņu ilustratoru un rakstnieku Flemingu Kvistu Milleru (Flemming Quist Møller). „Draugs palīdzēja man izveidot 3D ilustrāciju, un es to spēju sametināt no vairākām slokšņu kārtām. Tas bija ļoti aizraujoši.” Skulptūra uzstādīta pie ieejas rotaļu laukumā Trjorjodā (Trørød), Kopenhāgenas ziemeļos. Dorte pārvalda grāmatvedību un specializējas mazāku skulptūru radīšanā. Viņa izgatavojusi statuju dāņu balvu pasniegšanas ceremonijai, kas zināma kā Zulu Awards. Gittes joma ir baznīcu māksla, un klientu lokā ir vairāk nekā 50 baznīcas visā Dānijā, piemēram, Mūsu Pestītāja baznīca Kopenhāgenā.

Nākotnes plāni

Šarlotei ir skaidrs priekšstats par nākotni: „Es vēlos padarīt mūsu produkciju labāku un mērķtiecīgi strādāt pie virtuvēm un Ņujorkas sienām. Mums jāizgatavo vairāk bieži pasūtītu produktu, par ko saņemam priekšapmaksu, un šis koncepts šobrīd ir vairāk vai mazāk gatavs. Produkts būs superīgs. Es ticu, ka mēs atradīsim arī jaunu, aizraujošu sadarbības partneri.”
Sieviešu smēdē darbojas īstas lēdijas, kurām nav bail no trokšņa, netīrības un smaga darba. Sekojiet viņām tīklā Instagram un apmeklējiet darbnīcu, ja esat Kristiānijā.

Pēc pasūtījuma izgatavotās virtuves ir pievilcīgi un smalki veidoti amatniecības paraugi. Šādu darbības modeli sieviešu smēde ir radījusi daudzu gadu darbības laikā.

Teksts: Isabelle Kliger
Foto: Kvindesmedien