Nenovērtējamas iespējas, strādājot ar dārgmetāliem
Trīs zelta likumi, lai rotas saglabātu savu izskatu un mirdzumu.
- Noņemiet rotaslietas pirms mazgāšanās dušā, vannā vai fiziskām aktivitātēm
Rotaslietas no rīta jāuzvelk pēdējās un vakarā jānovelk pirmās. Neaizmirstiet arī noņemt rotaslietas pirms mazgāšanās dušā, vannā vai fiziskām aktivitātēm. Tādā veidā jūs pasargāsiet rotaslietas no ķīmisku vielu, piemēram, matu lakas, krēma, stipru ziepju vai hlora, iedarbības, kā rezultātā tās var mainīt krāsu un kļūt blāvas. Sargājiet rotas arī no fiziskiem bojājumiem, piemēram, skrāpējumiem, robiem un iesprūšanas.
- Glabājiet rotaslietas atsevišķi citu no citas
Lai rotaslietas cita citu nesaskrāpētu, glabājiet tās atsevišķās rotu kastēs vai rotu kastēs ar atsevišķiem nodalījumiem un mīkstu tekstila oderi. Sudraba rotas sevišķi viegli maina krāsu gaisa iedarbībā un ir jāglabā vietā, kas pēc iespējas samazina saskari ar gaisu. Rotas ar dabīgiem dārgakmeņiem, piemēram, pērlēm, koraļļiem, dzintaru utt. nevajadzētu glabāt cieši noslēgtas, jo tām ir “jāelpo”.
- Rotām nepieciešama pareiza tīrīšana un kopšana
Dažādas rotaslietas prasa atšķirīgu kopšanu atkarībā no to izgatavošanā izmantotajiem materiāliem. Zelta rotaslietas var notīrīt, ievietojot tās bļodā ar karstu ziepjūdeni (piemēram, “Zalo” roku ziepes). Ļaujiet tām dažas minūtes mirkt ūdenī, lai izšķīstu netīrumi, tauki un putekļi, un nosusiniet ar drānu vai mīkstu zobu birsti. Pēc tam rūpīgi noskalojiet rotaslietas siltā ūdenī un nosusiniet ar mīkstu drānu, lai uz tām nepaliktu mitruma plankumi. Tādā pašā veidā jūs varat kopt nerūsējošā tērauda rotaslietas, apzeltītas rotaslietas, dārgakmeņus un dabīgos dārgakmeņus.
Sudrabs atšķiras no citiem metāliem, jo tas oksidējas saskarē ar gaisu un ar laiku kļūst tumšāks, ja to regulāri nekopj. Ja sudrabs maina krāsu oksidācijas rezultātā, to var apstrādāt ar “sudraba spodrinātāju” (pieejams dārglietu veikalos vai pārtikas veikalos). Jūs arī varat izmantot ūdeni, “Zalo” ziepes un mīkstu drānu. Ja nevarat iztīrīt visas spraugas, varat mēģināt tām piekļūt arī ar mīkstu zobu birsti.
Pērles vajadzētu tīrīt tikai remdenā ūdenī vai ar pērlēm paredzētiem rotaslietu tīrīšanas līdzekļiem. Pērles var pulēt ar mīkstu kokvilnas drānu, kam jūs varat uzpilināt nedaudz olīveļļas, lai piešķirtu pievilcīgu spīdumu.
Avots: LYR Design AS
Vai esat kādreiz domājuši, kā dārgmetāla gabals pārtop skaistā rotaslietā ar filigrāni izstrādātām detaļām? Pēc viesošanās Edvarda Munka Augstskolas zeltkaļu kursā Oslo kļūst skaidrs, ka, lai ar rokām izgatavotu rotu, ir jāiegulda daudzas stundas rūpīga darba un pacietība.
Rotas izgatavošana var aizņemt no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Viss atkarīgs no sarežģītības pakāpes. Metāls ir jāapstrādā un jāpiešķir tam forma, jānoslīpē, jākoriģē un jānopulē. Un vēl pirms darba sākšanas ir jāuzzīmē skices. Pats par sevi saprotams, ka gala produkts ir ārkārtīgi vērtīgs.
Taču zeltkaļa kvalifikāciju oficiāli piešķir tikai pēc vairāku gadu apmācības. Kad jūs dosieties uz eksāmenu, jums aiz muguras būs četri studiju gadi: viens mākslas un amatniecības jomā, un atlikušie trīs zeltkaļa specialitātē.
“Rotaslietas mani ir interesējušas kopš četru gadu vecuma – mamma ņēma mani līdzi uz veikaliem, kur varēja izvēlēties pērlītes rotu izgatavošanai,” skaidro Annikena Larsena (Anniken Larsen), viena no septiņpadsmit Edvarda Munka Augstskolas zeltkaļu kursa studentiem. Karjeras konsultants skolā ieteica viņai izvēlēties zeltkaļa arodu. Viņai bija iespēja mēnesi stažēties pie sudrabkaļa, un rotu izgatavošana viņu aizrāva. Tagad tas ir viņas pilna laika darbs.
“Es vēlos dizainā apvienot vairāk dažādu materiālu, tādēļ es vēlos labāk iepazīt tādus materiālus kā plastmasa, stikls, koks un dzelzs. Tad man būs vairāk izvēles iespēju,” viņa stāsta.
Zeltkaļu arodā ir jāizmanto dažnedažādi instrumenti, kas balstās uz tādiem senajiem amatniecības paņēmieniem kā zāģēšana, vīlēšana, lodēšana un kalšana. Uz darba galdiem ir atrodamas dažāda veida knaibles, vīles, smilšpapīrs un lodāmura uzgaļi. Metālam piešķir formu, veicot kveldēšanu (metāla karsēšanu) un lodēšanu, tādēļ jāprot apieties ar degļiem un lodāmuriem. Šajā procesā izmanto skābekli un propānu no cauruļvadiem, kas ir savienoti ar katru darba galdu. Augsta temperatūra un gāzu izmantošana neapšaubāmi nozīmē, ka studentiem ir jābūt pietiekamām zināšanām par gāzēm, lai neapdraudētu savu drošību. Citiem vārdiem, ir daudz jāmācās, un, lai gūtu panākumus, ir lieliski jāpārzina ķīmijas mācību viela.
Rotu izgatavošanā jāiegulda daudz filigrāna darba, un jābūt lietpratējam šajā jomā. Ne visas detaļas ir viegli saskatāmas ar neapbruņotu aci, tādēļ palielināmais stikls ir obligāts instruments. Nekaitēs arī laba koncentrēšanās spēja, jo, zaudējot modrību, ir ļoti viegli pieļaut kļūdas.
“Karsējot metālu, vērīgi jāseko līdzi liesmai. Piemēram, dzeltenais zelts apstrādes gaitā var sarauties,” Annikena stāsta un turpina:
“Arī lodēšana vairākās vietās uz viena un tā paša priekšmeta var būt sarežģīta. Uzgalis var aizskart metālu un radīt plaisas un iedobumus.”
Annikena atzīst, ka dažreiz viņai trūkst pacietības. Viņa vienmēr cenšas atklāt veidus, kā veikt darbu ātrāk. Reizēm viņai tas izdodas un reizēm nē. Jo īpaši viņai patīk izgatavot ietvarus un iestiprināt akmeņus.
Visi Edvarda Munka Augstskolas studenti piekrīt, ka no dārgakmeņiem var izgatavot daudz aizraujošu lietu un ir tik patīkami redzēt gala rezultātu, kas grezno tā valkātāju!
Teksts: Unni Bekkevold
Foto: Unni Bekkevold/Shutterstock
