Grand Challenge Initiative (Lielā izaicinājuma iniciatīva) – NASA un Andojas Kosmosa centrs
Šobrīd Andojas Kosmosa centrā ir daudz aizraujošu notikumu. Grand Challenge Initiative (GCI) ir līdz šim lielākais izpētes darbs, kurā iesaistītas raķetes, un unikāls Norvēģijas, Amerikas Savienoto Valstu un Japānas sadarbības projekts, kurā NASA un tās Japānas māsas organizācija JAXA ir investējušas vairākus simtus miljonu Norvēģijas kronu. Norvēģijai ir pasaulē vadošie eksperti ziemeļblāzmas un saules aktivitātes jomā, un šobrīd Norvēģija kļūst par kosmosa nāciju.
NASA ir transportējusi uz Andoju un Nīolesunnu 9 no 11 raķetēm, un tā ir NASA lielākā piegāde uz ārzemēm. Pētījuma raķetes tiks palaistas Andojā projekta Grand Challenge Initiative (GCI) ietvaros,– tas ir plašākais zinātniskais projekts, kurā piedalās NASA. To vada norvēģis Kolbjorns Blikss (Kolbjørn Blix) no Andojas Kosmosa centra Kosmosa sistēmām, kā arī Oslo universitātes profesors un kosmosa fiziķis Jorans Moens (Jøran Moen).
Projekta mērķis ir iegūt lielāku izpratni par to, kas notiek, kad zemi sasniedz spēcīgas saules vētras. Saules vētras rada debesīs brīnumainus gaismas efektus, piemēram, ziemeļblāzmu, taču tās arī rada problēmas satelītiem un navigācijas sistēmām. Ja mums izdotos labāk izprast šos mehānismus, mēs varētu izveidot kosmosa brīdinājumus, kas spētu prognozēt saules vētras un to sekas. Projekts nodrošinās arī vairāk zināšanu par to, kā mūs pasargā Zemes magnētiskais lauks un kā darbojas planētu atmosfēras.
“Ir milzum daudz detaļu, kas jāizpēta katrā palaišanas reizē. Andojā ir cilvēki ar augstāko kvalifikāciju un vismodernākās raķetes”, stāsta Kolbjorns Blikss no Andojas.
Raķetes ir aprīkotas ar visdažādākajiem augsto tehnoloģiju mērinstrumentiem, lai atklātu atmosfēras noslēpumus.
Animācijā redzamas vairāku the Grand Challenge misiju projekcijas.
Bet projekts nebūtu iespējams bez gāzes, pārtikas un ūdens
“AGA nodrošina ar gāzi saistīto infrastruktūru un piedalās šajā raķešu piedzīvojumā, sniedzot ieguldījumu vairākos progresīvos tehniskajos risinājumos” saka Eisteins Oslanns (Øystein Aasland), AGA rūpniecisko un speciālo gāzu nodaļas vadītājs. “Uzņēmumam AGA ir īpaši konstruētas šķidrā slāpekļa tvertnes, visaptveroši darbinieku drošības kursi, turklāt uzņēmums nodrošina visa procesa dokumentāciju un garantē tīrību un kvalitāti.”
Tā ir loģistikas misija, kuras ietvaros AGA piegādā uz Andoju un Svalbāru vairākus simtus gāzes balonu, ko transportē pētījuma kuģi no Trumses. Starp piegādātajām gāzēm ir šķidrais slāpeklis raķešu instrumentu dzesēšanai un attīrīšanai, tā dēvētajai izpūšanai, kas likvidē jebkuru citu atmosfēru, tāpēc atmosfērā nenokļūst piesārņojums, kas varētu izraisīt nepareizus mērījumus. Šķidrais slāpeklis nepieļauj arī ūdens un mitruma iekļūšanu instrumentos. Slāpekli izmanto arī kosmiskā moduļa savienošanās laikā ar kosmisko staciju. Tiek piegādāts arī ūdeņradis un cēlgāzes – hēlijs un argons. Argonam ir augstākā tīrības pakāpe, un to izmanto īpašiem lietojumiem raķetēs. Ūdeņradi lieto meteoroloģiskajos balonos Andojā, kur atrodas ūdeņraža apstrādes iekārta. Hēliju izmanto Nīolesunnā.
“Mēs esam ļoti apmierināti ar AGA, jo viņu piegādes vienmēr precīzi atbilst pasūtījumam un viņiem ir liela un kompetenta inženiertehniskā nodaļa, kas palīdz nodrošināt mūsu īpašās tehniskās vajadzības,” stāsta Benijs Lisfjords (Benny Lysfjord), Andojas Kosmosa centra ekspluatācijas nodaļas vadītājs.
Norvēģija kļūst par vadošu kosmosa nāciju
Andojas Kosmosa centrs savas unikālās atrašanās vietas, kompetences un infrastruktūras dēļ ir lieliski piemērots mazu satelītu palaišanai. NASA uzskata, ka Andojai ir vislabākās izredzes konkurencē par dalību misijā. Šobrīd tiek plānots izveidot Andojā Eiropas bāzi mazo satelītu palaišanai, un Andoja tam ir īpaši atbilstoša.
Mērķis ir nodrošināt pakalpojumus satelītu palaišanai ar 22. tonnas smagām raķetēm 2021./22. gadā. Andoja ir vispiemērotākā “vieta”.
“Pēdējo gadu laikā satelīti ir kļuvuši mazāki, un sāk trūkt palaišanas vietu mazo satelītu tirgus attīstībai. Andojai ir vislabākā atrašanās vieta un vērā ņemama pieredze, tāpēc tā ir unikāla vieta, no kuras palaist satelītus. Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) arī lepojas ar Andojas personāla pieredzi,” stāsta Kolbjorns Blikss no Andojas Kosmosa centra Kosmosa sistēmām.
Andojas Kosmosa centrs lūdza valdībai piešķirt 1,3 miljardus Norvēģijas kronu, lai izveidotu starptautisku palaišanas bāzi un padarītu Norvēģiju par vadošu kosmosa nāciju. Norvēģija aktīvi iesaistās starptautiskās kosmosa aktivitātes gan ESA, gan citu programmu ietvaros, kurās piedalās Norvēģijas augsti tehnoloģiju uzņēmumi. Andojas Kosmosa centrs lūdza valdībai piešķirt 1,3 miljardus Norvēģijas kronu, lai izveidotu starptautisku palaišanas bāzi un padarītu Norvēģiju par vadošu kosmosa nāciju.
Vairāk par projektu un tā attīstību lasiet šeit:
https://www.andoyaspace.no/the-grand-challenge-initiative/
Teksts: Ingalila Sandala (Ingalill Sandal)
Foto: Martin Langteigen and Andøya Space Center/Trond Abrahamsen
 – NASA un Andojas Kosmosa centrs){kind=link}
 – NASA un Andojas Kosmosa centrs){kind=link}