Dāņi piešķir otro elpu senām amatniecības tradīcijām

Viņi piešķir otro elpu amatniecības tradīcijām, kas jau sen aizgājušas nebūtībā, apvieno 3D dizainu ar seglu izgatavošanas mākslu un rada bezkompromisa pilnības sajūtu. Viņu tērauda un ādas mēbeles lepni gozējas dažādās pasaules malās, bet viņi paši vislabāk jūtas savā darbnīcā, strādājot pie dizaina risinājumiem. Viņus sauc Overgārds un Dīrmans.

Pašos ziemeļos nekurienes vidū, tomēr notikumu epicentrā dimd āmurs, kaldinot tēraudu. Ziemeļjitlandes meistaru darinājumi ir pieprasīti visā pasaulē, taču viņi jūtas vislabāk savā darbnīcā Vestbjergā, kur putnu vīterošana sajaucas ar metināšanas sprakšķiem.

Vēstures elpas apdvestā un tūkstošiem gadu senā Hammer Bakke ledus laikmeta ainava mēmi nolūkojas, kā lēnām top krēsli, galdi un soli. Šai ainavai nav ne jausmas, ka tā droši vien ir iedvesmojusi abus jaunos vīriešus saglabāt senās tradīcijas un īstenot reti sastopamu estētisko pilnību. Iepazīstieties ar Kristiānu Dīrmanu un Jasperu Overgārdu, kuri uzskata sevi par tehnoloģijas fanātiem un lepojas ar to, ka izgatavo mēbeles, veselīgās devās savienojot roku darbu, senas amatniecības tradīcijas un modernās datortehnoloģijas.

Kā radās sapnis par mēbelēm
Aiz nosaukuma “Overgaard & Dyrman” slēpjas divi uzņēmēji Kristiāns Dīrmans un Jaspers Overgārds. Viņu stāsts aizsākās pirms 10 gadiem, kad viņi satikās rūpnieciskā dizaina programmā, studējot inženierzinātnes Ālborgas Universitātē. Mācību process ir balstīts uz grupu darbu, taču Kristiāns un Jaspers ātri vien atrada iespēju apgūt mācību programmu individuāli. Toreiz viņi pat nenojauta, ka pēc 10 gadiem viņu mērķtiecība būs pieprasīta visā pasaulē.

Inženierzinātņu studijas ir sākums viņu sadarbībai un palīdz apgūt visu par tehnoloģiju, taču nepieciešamība padziļināti izprast dizainera profesiju ar laiku tikai pieaugs. “Kad jūs veidojat mēbeļu dizainu, jums jāpieskaras materiāliem. Jums tiek jāsajūt,” stāsta Kristiāns Dīrmans. Viņš rāda uz datora ekrānu, kurā sāk griezties krēsls no viņu kolekcijas “Wire”. “Jums ir jāplāno un jāpārbauda ikviena sīkākā detaļa. Tādēļ jāizmanto gan rasēšanas programmas, gan 1:1 mēroga modeļi,” viņš papildina. Kristiāns un Jaspers seko savām alkām pēc radošuma, pamet studijas Ālborgā un absolvē Dānijas Dizaina skolu Kopenhāgenā. Skolā pieejamās darbnīcas kļūst par nevainojamu augsni viņu iztēlei un radošumam.

Alfa tēviņi – katrs savā valsts malā
Šodien Kristiāns Dīrmans atbild par pāreju no izstrādes uz ražošanu. Viņš vada darbnīcas ikdienas darbu Ziemeļjitlandē, savukārt Jaspers strādā Kopenhāgenas birojā un pārrauga dizaina procesa sākotnējo posmu, kā arī sabiedriskās attiecības un komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem. Jaspers uzlūko mani ar nebēdnīgu skatienu: “Mēs esam divi alfa tēviņi. Ja mēs atrastos vienā birojā, mēs droši vien pavadītu visu dienu, runājot un diskutējot,” viņš saka.

Kristiāns piekrītoši pamāj un saka: “Kad mēs nolēmām dibināt “Overgaard & Dyrman”, mums abiem bija darbs katram savā valsts nostūrī. Es esmu no Ziemeļjitlandes, un Jaspers ir no Zēlandes, tādēļ bija jāsaskaņo mūsu abu vēlmes. Es nevēlējos pārcelties uz Kopenhāgenu tikai tādēļ, ka tas būtu pareizais lēmums. Es vēlējos dzīvot šeit. Tādi ir apstākļi, un mums ir jāliek tiem strādāt mūsu labā. Turklāt Dānijas apakšuzņēmēji un ražošanas nozare ir koncentrēta Jitlandē, savukārt dizaina un mārketinga nozare – Kopenhāgenā.”

Nē, paldies ārpakalpojumiem
Atgriezīsimies studiju laikā: viens no partneriem īsteno projektu, kurā izveidojas sadarbība ar uzņēmumu, kas vēlas sākt ražot viņu mēbeles. Viņi nesekmīgi cenšas uzsākt ražošanu vispirms Indijā, tad Ķīnā. “Tika izgatavots prototips, kas nemaz neatbilda mūsu priekšstatiem, un tas palīdzēja mums saprast, cik grūti ir tad, ja pievērš tik lielu uzmanību detaļām un ja ir tik daudz viedokļu par izpildi, ka ražošana jāuztic citam starpniekuzņēmumam,” stāsta Kristiāns Dīrmans un palūkojas uz savu partneri, kurš piekrītoši pamāj. “Jums ir jābūt gataviem ielaisties kompromisos par darba izpildi, lai pielāgotos pasaulei, vai arī jādara viss pašiem.” Abi partneri nolemj par labu pēdējam, pamet labi apmaksātās darba vietas un atrota piedurknes.

(Faktu) logs
“Strādājot ar sarežģītiem metināšanas elementiem, kā to darām mēs, ir svarīgi, lai gāzes piegādātājs būtu arī partneris. Mēs ne tikai esam apmierināti ar dialogu, kas mums izveidojies ar vienu no AGA metināšanas speciālistiem, bet arī novērtējam, ka gāze vienmēr tiek piegādāta dienu pēc pasūtījuma veikšanas. Tas nozīmē, ka mēs varam uzreiz ķerties klāt tam, kas mums padodas vislabāk,” stāsta Kristiāns Dīrmans.

Darīsim visu paši
Kristiāns Dīrmans atnes vienu no kolekcijas “Wire” krēsliem. Āda ir vienlaikus gluda, mīksta un stingra. Krēsla aprises ir dabīgas, plūstošas un maigas, lai gan tas ir pilnībā izgatavots no rūdīta tērauda. Šo vīriešu mērķtiecīguma, neatlaidības un nevainojamā roku darba rezultāts ir unikāls, un neviens nenojauš, ka šīs stingrās rokas, kas ar lepnumu iznesa parādīt vienu no saviem darinājumiem, gandrīz trīcēja no bailēm, kad uzradās pirmie pircēji. Taču tā tas ir, ja vēlaties visu paveikt savām rokām. Un šīs rokas ātri iemācījās sazināties tirgotāju valodā.

Rūķu ala Ziemeļjitlandē
Tāpat kā septiņi rūķīši pasakā par Sniegbaltīti, Kristiāns un Jaspers katru dienu visu cauru gadu strādā pie saviem produktiem. Viņi smagi strādā, cilā āmuru, kaļ un šuj. Un 2014. gada sākumā viņiem uzsmaida veiksme. Pie viņiem ierodas pircēji no Sanfrancisko un Šveices.
Kristiāns apsēžas uz pašdarinātā krēsla un atbalsta muguru pret atzveltni. “Un tur mēs bijām. Mums bija jānoslēdz izplatīšanas līgumi, un pircēji gribēja nopelnīt noteiktu summu no mūsu ražojuma. Tirdzniecības pasaules apgūšana pati par sevi bija ceļojums. Gan aizraujošs, gan stresa pilns,” viņš stāsta. Un Jaspers turpina, sakot:
“Mēs esam dizaina un produktu entuziasti, un pēkšņi mums bija jādomā par mārketingu un pārdošanu, uzņēmuma dibināšanu un ražošanas kāpināšanu. Izstāde Ķelnē bija labākais, ko mēs jebkad esam paveikuši. Ne jau pašas izstādes dēļ, bet materiāla, ko mums vajadzēja tai sagatavot, dēļ.” Abi partneri jūtas jo īpaši pateicīgi blogeriem par veiksmīgo sākumu. “Viņi iepazīstina ar jaunumiem un nosaka, kas ir moderns, un mūsu klienti lasa šos blogus,” saka Kristiāns.

“Sasteigts dizains neies krastā.”
Nav šaubu, ka klienti, kuri pērk Jaspera un Kristiāna mēbeles, prot novērtēt estētisku izpildījumu un ir gatavi maksāt, lai varētu apbrīnot iespaidīgās detaļas, taču viņi ir arī prasīga mērķa grupa. Par laimi, degsme, kas uzkurina šo partnerību, ir neizsīkstoša. Kristiāns un Jaspers dedzīgi vēlas radīt produktus, kur ikviens metinātais savienojums un šuve ir nevainojami nostrādāti un ikviena detaļa pieskaņota, pārbaudīta un izstrādāta līdz gandrīz neiespējamai pilnībai. Taču šī bezkompromisa pilnība ne vienmēr ir vieglākais ceļš.
Jaspers skaidro: “Tas, ka mēs esam kļuvuši par to, kas mēs esam, var būt arī šķērslis, jo mēs visu darām paši. Mēs paši izgatavojam instrumentus mēbeļu izgatavošanai, pārraugām savas finanses un radām mārketinga materiālus, sākot no fotogrāfijām un beidzot ar mājas lapas izveidi. Taču mums ir jāsaglabā pilna kontrole pār saviem produktiem, un mēs nedrīkstam iekrist sasteigta dizaina slazdā.”

Lēnā dizaina piekritēji
Kristiāns un Jaspers ir izgatavojuši simtiem krēslu no paša pirmā metinātā savienojuma līdz pēdējai šuvei.
“Jūs paši pieņemat lēmumus par to, ko vēlaties darīt, un mēs esam nolēmuši nepieļaut kompromisus savu ieceru īstenošanā. Mūsu produktiem jābūt labiem, un tas prasa laiku. Lietām vajadzīgs laiks, lai “nobriestu”. Studiju gados mēs daudz iemācījāmies par plānošanu un termiņiem, un es saprotu šo pieeju, taču nav iespējams panākt tādu dziļumu, kāds patīk mums, sasteidzot lietas,” stāsta Kristiāns.

Kristiānam jau bija metāla konstrukciju montētāja-mehāniķa izglītība, kas bija nepieciešamais priekšnoteikums, lai strādātu ar metālu, taču viņiem bija jāapgūst ādas apstrāde. “Savā darbā mēs vairāk izmantojam klasisko seglu izgatavošanas metodiku, nevis klasisko ādas apstrādi, un, cik man zināms, mēs izmantojam gandrīz izzudušas profesijas paņēmienus, jo pēdējie seglu meistari Dānijā tika apmācīti aptuveni pirms 40-50 gadiem. Tas ir aizraujoši, taču prasa laiku. Un tur neko nevar darīt.”

Slaveno priekšteču pēdās
Dānija ir plaši pazīstama ar savu mēbeļu dizainu, pateicoties tādiem dizaineriem, kā Kāre Klints, Hanss Vegners un Finss Jūls. “Overgaard & Dyrman” izjūt dziļu cieņu pret šiem dizaineriem un rod iedvesmu viņu pieejā.
“Galdniecības profesijā svarīgais ir redzēt, ko materiāls spēj un kādus tehniskos risinājumus tas var piedāvāt. Šī pieeja ir interesanta, taču mēs uzskatām, ka materiālu iespējas ir daudzveidīgas. Kolekcijā “Wire” mēs strādājam ar tēraudu un ādu, bet nākotnē tie varētu būtu dažādi citi materiāli. Mums patīk izzināt, ko materiāli spēj, un izpētīt, kā mēs varam pārkāpt šo robežu, vienlaikus izturoties ar cieņu pret estētiku,” saka Jaspers.
“Mums nešķiet, ka, piemēram, plastmasa ir īpaši interesanta, jo ar to var darīt gandrīz jebko, turpretī tādiem materiāliem, kā tērauds, āda, koks un akmens ir noteiktas pielietojuma iespējas un ierobežojumi. Tādēļ jums ir jāsarunājas ar materiālu, ar kuru jūs strādājat. Piemēram, no tērauda, ko mēs izmantojam savos krēslos, mēs varam izgatavot vieglsvara konstrukcijas, taču uz tām nav sevišķi ērti sēdēt. Tādēļ mēs izmantojam ādu, no kuras parasti izgatavo seglus. Meklēt atsevišķu materiālu labāko pielietojumu līdz pat sīkākajai detaļai ir pieeja, ko līdztekus citiem amata brāļiem izmantoja arī Vegners un Klints,” stāsta Kristiāns.

Cilvēka un tehnikas mijiedarbība
“Ja jūs izvirzīsiet priekšplānā meistarību, jūs drīz vien radīsiet kaut ko unikālu. No otras puses, modernās metodes var viegli kļūt dominējošas un mēbeles – tikai par automatizētu iekārtu radītu produktu. Mēs cenšamies paņemt labāko no jaunajām metodēm un no senajām amatniecības tradīcijām un apvienot abas pasaules,” turpina Jaspers.

Kristiāns norāda uz smalkajām tērauda vītnēm, kas piešķir aprises viņu mēbelēm, un paskaidro: “Tās tika izgatavotas uz CNC darbagaldiem. Mēs nevarētu tās izgatavot pašrocīgi. Pirmie prototipi, ko mēs izgatavojām, neattaisnoja mūsu cerības, jo mēs centāmies saliekt materiālu ar rokām, taču, izmantojot iekārtas, iespējams izveidot patiešām sarežģītus izliekumus. Kad runa ir par metināšanu, daudzi cilvēki jautā, kādēļ mēs neizmantojam metināšanas robotu, taču tas nespētu nodrošināt pietiekamu precizitāti. Šādā darbā metināšana ir jāveic ar meistara prasmīgumu. Metināšanas robotam trūkst saprāta, un tas nespēj izlabot neprecizitātes. Toties to spēj cilvēka rokas.”

Darbnīca un bērnudārzs
Desmit gadus pēc abu vīriešu tikšanās universitātē cilvēki no Sidnejas līdz Singapūrai sēž uz viņu izgatavotām mēbelēm. Panākumi nozīmēja ražošanas apjoma pieaugumu, un tagad papildus abiem partneriem uzņēmumā strādā vēl četri darbinieki – divi kalēji un divi ādas apstrādes meistari. Pateicoties tam, atliek vairāk laika ģimenes dzīvei, un gan Kristiāns, gan Jaspers ceļā no darbnīcas uz mājām dodas uz bērnudārzu.
“Savā ziņā rūdītam uzņēmējam bērnu ieviešana ir gandrīz vai tabu. Mēs zinām, ka tas ietekmēs mūsu laiku un prioritātes. Taču, neskatoties uz to, mēs bijām uz viena viļņa – mēs paziņojām, ka kļūsim par tēviem, ar divu mēnešu nobīdi,” stāsta Jaspers.

Jauna kolekcija 2018. gadā
Nākotnes sapnis ir ražošana, kurā pastāv sapnis par pilnību: tā ir vieta, kur apgrozās dažādu nozaru speciālisti – gan meistari, gan akadēmiķi, taču viņi visi vēlas izzināt lietu dziļāko būtību un alkst atklāt, ko spēj dažādi materiāli.
“Sapnī par pilnību viss ir sagatavots ar vislielāko rūpību,” stāsta Kristiāns Dīrmans un atklāj, ka viņu jaunajai kolekcijai vajadzētu būt gatavai 2018. gada pavasarī un ka šobrīd viņi pēc īpašas metodes smagi strādā pie ādas sloksnīšu elementiem.

Tikai nākotne rādīs, vai Overgārds un Dīrmans ies tādu dižo dāņu dizaineru, kā Vegners un Klints, pēdās, taču apbrīna par to, ko iespējams paveikt, ieguldot tikai nelielas papildu pūles, šajā stāstnieku darbnīcā ir gluži vai sataustāma.